PĒTĪJUMI

 

Katru gadu pavasarī, POPULARES Latvija sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veic pētījumu par izvēlētu tēmu, lai saprastu, ko Latvijas sabiedrība domā par sevi un vērtībām, kuras mums visiem ir svarīgas.

2012. gadā mēs prezentējām pētījumu "PASAULES UZSKATS: PAŠNOVĒRTEJUMS UN REALITĀTE". 

2013. gadā aktualizējām šo pētījumu un papildinājām ar sadaļu "IZGLĪTĪBA"

2014. gadā mūsu izvēlētā tēma ir ģimenes vērtības.

Vai vērtības, kuras Latvijā tradicionāli ir bijis pieņemts uzskatīt par svarīgām ģimenes pastāvēšanai, joprojām ir svarīgas sabiedrībai? Kā ir pārveidojušās un turpina pārveidoties saites starp paaudzēm šodienas ģimenē? Vai mēs esam gatavi par bērnu skaitu ģimenē spriest tikai teorētiski un "no malas", vai arī paši esam gatavi radīt un uzturēt individuāli un tautas ataudzei vēlamo bērnu skaitu? Vai saprotam, cik mums "izmaksā" ģimene, un vai esam reāli gatavi šīm izmaksām? Par šiem un citiem sabiedrībai uzdotajiem jautājumiem un saņemtājām atbildēm runās Arnis Kaktiņš (SKDS), Edgars Zalāns (POPULARES Latvija) un neatkarīgais eksperts Roberts Ķīlis

 

 

 

 

POPULARES/SKDS PĒTĪJUMS 2014: ĢIMENE - IDEĀLS UN REALITĀTE

 

Pētījums "ĢIMENE - IDEĀLS UN REALITĀTE" no 2014.gada 10.jūnija pieejams šeit:

 

 

 

 

Pētījums "LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IDEOLOĢISKAIS PORTRETS 2014" no 2014.gada 10.jūnija pieejams šeit:

 

POPULARES/SKDS PĒTĪJUMS 2013: LABA SKOLA: VĒLMES UN VĒRTĒJUMS 2013

 

2013. gada aprīlī tika prezentēti divu konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu rezultāti - "Laba skola: Vēlmes un vērtējums" un ikgadējais "ideoloģiskais barometrs" "Pasaules uzskats: Pašnovērtējums un realitāte".

Pētījums ''Laba skola: vēlmes un vērtējums'' sniedza dziļāku ieskatu valsts iedzīvotāju vērtību orientācijās. Tās spilgti atspoguļojas tieši izteiktajās vēlmēs pēc tā, kādam jābūt mācību saturam un metodēm Latvijas skolās. Pētījuma autori vēlējās noskaidrot, vai skolās jāmāca būt savas valsts patriotiem vai arī mēs vēlamies redzēt savus bērnus multikulturālus un atvērtus, kā arī vai vecāki piekristu, ka viņu bērnus skolotāji var sodīt.

Divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par bērnu skolas piederumiem un mācību grāmatām ir jāmaksā valstij, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, liecina konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma 'Laba skola: vēlmes un vērtējums'' rezultāti.No tiem 43% domā, ka tas ir "pilnībā" valsts pienākums. Pētījums atklāj, ka jautājumā par vecāku un valsts pienākumu apmaksāt dažādas ar bērnu izglītošanu saistītas pozīcijas, iedzīvotāji lielākoties tomēr uzskata, ka šie izdevumi būtu jāsedz no valsts budžeta.Tikmēr 51% respondentu pauduši, ka valstij ir jāapmaksā arī bērnu ārpusklases nodarbības un pulciņi, tai skaitā 31% atzīmējuši, ka tas "pilnībā" jādara valstij.Pētījuma autori secinājuši, ka vecāku finansiālā atbildība atzīmēta retāk - attiecīgi tikai 7% domāja, ka vecākiem ir pilnīgi vai daļēji jāapmaksā savu bērnu skolas piederumi un mācību grāmatas, bet 18% uzskatīja, ka vecāki ir atbildīgi par bērnu ārpusklases nodarbību un pulciņu apmeklēšanas finansēšanu.Izvērtējot atbildes atkarībā no tā, vai respondentu ģimenē ir skolas vecuma bērni, rezultāti liecina, ka aptaujātie, kuriem ir bērni, biežāk uzskatījuši, ka par minētajām pozīcijām galvenajam finansētājam ir jābūt valstij. 72% to norādīja par bērnu skolas piederumu un mācību grāmatu finansēšanu, bet 57% - par ārpusklases nodarbību un pulciņu apmeklēšanu.Savukārt atkarībā no ienākumu līmeņa visās ienākumu grupās respondenti par galveno finansētāju visbiežāk uzskatījuši valsti - jautājumā par skolas piederumu un mācību grāmatu finansēšanu tā domāja no 60% līdz pat 73% iedzīvotāju, savukārt par bērnu ārpusklases nodarbībām un pulciņiem - no 48% līdz 55%.Autori gan norāda, ka grupā ar augstiem ienākumiem salīdzinoši bieži - 34% - iedzīvotāju arī uzskatījuši, ka par bērnu ārpusklases nodarbībām un pulciņiem būtu jāmaksā vecākiem. To, ka vecākiem ir jāapmaksā savu bērnu skolas piederumi un mācību grāmatas, norādīja tikai 14% respondentu ar augstiem ienākumiem, bet arī tas ir biežāk nekā grupās ar zemāku ienākumu līmeni, rāda pētījums.Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērnus ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem.Tādējādi tiks sniegta skaidra atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus - pašvaldība. Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.Vecāku pārziņā paliks individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.


 

 

Pētījums "LABA SKOLA - VĒLMES UN VĒRTĒJUMS"  pieejams šeit:

 

 

 

 

 

Pētījums "LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU IDEOLOĢISKAIS PORTRETS 2013" pieejams šeit:

 

 

 

POPULARES/SKDS PĒTĪJUMS 2012: PASAULES UZSKATS - PAŠNOVĒRTĒJUMS UN REALITĀTE

 

Vai latvietis ir politiski labējs, kā tik bieži ierasts domāt? Vai arī viņa uzskati sliecas kreisuma virzienā? Vai taisnība, ka lielais vairums krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju sapņo par sociālismu? Kādā sabiedrībā mēs gribētu dzīvot - liberālā, demokrātiskā, konservatīvā vai varbūt komunistiskā? Kāda patiesībā ir Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskā pārliecība?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, konservatīvo ideju institūts POPULARES Latvija 2012. gadā radīja iniciatīvu “Ideju monitorings”. Sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, tika veikts plašs pētījums ar mērķi noskaidrot un aprakstīt iedzīvotāju ideoloģiju jeb pasaules redzējumu.

Pēc pētījuma veicēju domām, šī iniciatīva ļauj jaunā, plašākā veidā tulkot stāvokli valstī, kas līdz šim bija iespējams vienīgi ekonomiskā, politiskā vai etniskā valodā.“Mūsu valstī ideoloģijai līdz šim nav ierasts pievērst uzmanību. Varbūt vēsturisku apstākļu dēļ daudziem šķiet, kas tas nav svarīgi, tam nav nozīmes. Mēs sakām - ideoloģijai ne tikai ir nozīme, bet tā nosaka visas mūsu ikdienas izvēles un darbības. Tostarp arī tās, kuras izdara politiķi. Un tās, kuras vēlētāji no viņiem sagaida, kas bieži vien nav vienas un tās pašas,” uzskata Edgars Zalāns, Populares Latvija vadītājs. Viņaprāt, tikai kopīga ideoloģiska platforma starp politiķi un viņa vēlētājiem var radīt saprašanos ilgtermiņā. “Bet lai runātu par šādu kopīgu platformu, vispirms ir nepieciešams noskaidrot - kāds tad īsti ir mūsu pasaules redzējums, kāda ir mūsu ideoloģija. Tieši tas arī bija pētījuma mērķis.

 

 

Pētījums "PASAULES UZSKATS - PAŠNOVĒRTĒJUMS UN REALITĀTE"  -  pieejams šeit:

LASI UZREIZ
ARHĪVS
KONTAKTI

VERU IELA 6, RĪGA

e-pasts: birojs@populares.lv

© 2014 POPULARES LATVIJA